Limfātiskā sistēma, ko arī sauc par “balto dzīvības upi”, izvada no organisma baktēriju, sēnīšu un citu parazītu līķīšus un to darbības rezultātā radušos toksīnus un indes un ne tikai.

Tieši limfātiskā sistēma atbild par imunitāti, bet imunitāte ir spēja dzīvot.

Limfātiskai sistēmai nav atsevišķa sūkņa (sirds). Limfas plūsmu nodrošina ap limfvadu esošie muskuļi, tiem saraujoties, limfa tiek virzīta uz augšu, bet atpakaļ to nelaiž vārsti. Ja nekustamies, nekāda limfas kustība nenotiek un nenotiek arī toksīnu izvade.

Kā notiek limfas attīrīšanās?

Limfa attīrās, ejot cauri limfmezgliem. Katram limfmezglam ir 10 ieejas un tikai viena izeja. Limfmezglos dzīvo T-limfocīti, makrofāgi, kas patrulē apkārtējos audus, cīnoties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem.

Ja viņi ar tiem sastopas, tad tos apēd un nogādā limfmezglā. Limfmezglā tas viss tiek sadalīts, pārstrādāts, un tas viss ir jāizvada no organisma pēc iespējas ātrāk.

Kas liecina, ka limfa ir piesārņota?

Ja limfmezgli ir bloķēti, sākas sēnīšu, baktēriju, toksīnu izvade caur ādu.

Uz ādas parādās dažādi izsitumi, un dermatologs liek mums šādas diagnozes: ekzēma, neirodermīts, psoriāze, dermatīts, diatēze.

Ja sirds ir pārgurusi un nespēj pārsūknēt asinis, tad kājās aizkavējas nevis asinis, bet limfa. Roku uztūkums ir saistīts ar padušu limfu necaurlaidību, pietūkuši acu plakstiņi, norāda ka ir bloķēti sejas un žokļu limfmezgli, tas netieši norāda uz nieru darbības traucējumiem. Mēles aplikums, smaka no mutes, tūskas, bieža saaukstēšanās, iesnas un klepus, asa sviedru smaka, nepatīkams ķermeņa aromāts – tas viss liecina par limfas piesārņojumu.